He kōrero mā te whānau
Te tūranga o ngā mātua, ngā kaitiaki me ngā whānau
Ngā whāinga
Heoi, kia kaha tonu te whakahau, te tautoko hoki i ngā mahi akoako a ngā tamariki. Anei ētahi mahi hei mahi māu ki te tautoko i ngā mahi akoako a tō tamaiti i te kāinga:
- Kia kaha tonu te tuku huarahi tūhura, huarahi tākaro hoki i te kāinga.
- Kia pārekareka – kia pārekareka, kia ngahau hoki te mahi me ngā tamariki.
Ngā mahi hei whakahau i ngā tamariki i te kāinga
Te ako mā te tākaro (mā ngā tamariki 0-6 te pakeke)
He mea nui te tākaro me te whakaongaonga i roto i ngā mahi akoako.
Mā te tākaro me āu tamariki te mea nui māu hei tautoko i ngā mahi ako a ngā tamariki i te kāinga tonu.
Te pārekareka o te pānui, o te tatau me te tā pikitia (mā ngā tamariki 0-8 te pakeke)
He tūmahi ā-rangi ka mahia e koutou ko o tamariki e āwhina ai i a rātau ki te tūhonohono ā-hinengaro. Anei ētahi whakaaro hei whakahau i o tamariki ki te ako:
- te waiata (te waiata me te whānau, te waiata mai a te tamaiti)
- te kōrero – pātaihia rātau mō tā rātau rā, te tuku pātai me te whakahuahua, te whakaputa whakaaro mō ngā pikitia i te wā pānui pukapuka (hei tauira, ngā tae, ngā kararehe, ngā pūreta me ngā tau)
- Te tuhi pūrākau me te pānui ā-waha ki te whānau.
Mātāpono whānui
Hei tā Te Whāriki a te Kōhanga Reo me Te Whāriki: He whāriki mātauranga mō ngā mokopuna o Aotearoa ko Ngā Taumata Whakahirahira hei akiaki i ngā tamariki, i ngā whānau me ngā kaiako ki te whakakōtahi mai, ki te whakaaro nui ki te katoa o te ako o te tamaiti, ko tōna tinana, ko tōna hinengaro, ko tōna wairua me tōna whatumanawa.
- Mana Atua- Well-being,
- Mana Whenua- Belonging,
- Mana Tangata- Contribution,
- Mana Reo- Communication
- Mana Aotūroa- Exploration
Hei tā Te Marautanga o Aotearoa, mā ōna mātāpono whānui e ārahi i ngā hōtaka whakaako, akoako hoki. Ka whakahautia ngā tamariki ki te whakaaro mō rātau ake, o rātau wawata me tā rātau tūranga ki te ao whānui nei.
Kia pūmau te ākonga ki ā ia anō
Kia eke te ākonga ki tōna taumata
Me mahitahi te kura, te whānau, te hapū, te iwi me te hapori.
Te taiao akoako i te kāinga
Akoranga tautoko
Mā te kōrero me o tamariki mō a rātau mahi ako e whai māramatanga ai rātau, ā, e maumahara ai hoki rātau. Ka taea tō āwhina i ō tamariki mā te:
- Tuku i ngā pātai whakaongaonga
- Arotake i a rātau mahi ia rā, kātahi ka noho ki te whakawhiti kōrero
- Hoatu urupare, me te whakanui hoki i a rātau
- Whakapā ki tētahi kai ako, kura rānei mēnā he pātai āu, te whakahau rānei i o tamariki ki te whakapā atu rānei
- Whakawhiti kōrero me ō tamariki mō ngā pito kōrero me ngā tohutohu a te kaiako
- Whakahau i ngā tamariki ki te whakatā, ki te kori tinana ki te inu wai rānei ina mutu ana tētahi mahinga
- Whakahau i ngā tamariki ki te whakamahi i ngā taputapu ipurangi ka tohua mai e te kaiako, e te kura rānei.
- Me aro atu ki ngā mahi e tino kaingākautia ana e ō tamariki, ka whakauru mai ki roto i ngā tautōhito akoako
- Whakaritea he Rātaka Ako me ō tamariki hei rīkoata i a rātau mahi – ākene he rātaka matihiko, he pukapuka tuhituhi, he pukapuka tā pikitia rānei
Pūtaiao i te kāinga
- Mahia he ūkuinga rau rākau, tīkina he rau rākau, he pepa me te karakara.
- He maunga pūia – konutai pākawa waro-rua, winika, he tae ā-kai, he paru/kirikiri, he pouaka rānei hei pupuri.
- Tunu parāoa rēwana
- Anei anō ētahi rauemi
http://eng.mataurangamaori.tki.org.nz/Support-materials/Putaiao
https://education.govt.nz/early-childhood/teaching-and-learning/learning-tools-and-resources/play-ideas/play-idea-science-and-nature-putaiao/
He tūmahi mō te reo Māori
- Tuhia ngā ingoa o ngā taputapu o te whare ki ngā pepa whakapiri, ka whakamahi i ngā mema o te whānau ki te tāpiri ki aua taputapu rā. Ko te mema he nui ake ōna tāpiringa i ētahi, koia te toa.
- Kimihia, tirohia, tuhia he rārangi taputapu hei kimi mā ngā tamariki ka whakahoki mai, kātahi ka tango whakaahua hei taunakitanga
- He kēmu kāri, maumahara, hī ika, kuini pango me ērā atu kēmu.
- Tāia mai he mahere o Aotearoa ka tāpiri i ngā ingoa tika ki ngā wāhi, ki ngā taone e tika ana
He tūmahi mō te pāngarau
- Waihangatia he rārangi hoko kai ā-tahua
- Whakamātauhia ngā tamariki ki te tunu kai mā te whai tohu tao kai
- Whakaakohia ngā tamariki mō tēnei mea o te reo tahua mā te mahi tahua ā-kainga me te whiriwhiri i ngā pire
- Te wherawhera i ngā mea hangarua
Kei raro nei ētahi atu tūmahi hei mahi māu i te kāinga
https://nzmaths.co.nz/p-ngarau-i-te-kainga
He tūmahi anō
-
- Te here i ngā hū
- Te tīni i te taea o te waka
- Te ngaki me te mahi māra
- Te kanikani, te takaporepore me ērā momo korihanga tinana
Anei anō ētahi atu rauemi ipurangi mō ngā mātua hei whakaaweawe i a rātau
https://parents.education.govt.nz/primary-school/learning-and-development-at-home/
http://elearning.tki.org.nz/
http://eotc.tki.org.nz/
http://seonline.tki.org.nz/IEP
Te Reo Māori
He mahi nui ki te whakaako i ngā mahi i roto i te reo Māori. Ahakoa te rerekē o ngā taumata māramatanga, mōhiotanga hoki a tēnā, a tēnā. E whai ake nei ētahi aratohu, ētahi tohutohu hei tautoko i a koe ki te whakamahi i te reo Māori ki ngā taiao akoranga i te kāinga.
Ngā rauemi
Arā noa atu ngā momo rauemi e wātea mai ana hei tautokotanga akoranga, tautokotanga reo hoki. Pēnei i ēnei:
- Ētahi puka tikiake, aratohu me ngā pūrākau pērā i ēnei:
- Kei roto i te Whare/ Māori Language in the Home - by Te Puni Kōkiri. He puka i hangaia hei āwhina i a koe ki te ako ki te kōrero i te reo Māori ki te kāinga. He rārangi kīwaha Māori hei whakamahi māu me tō whānau. https://www.tpk.govt.nz/en/a-matou-mohiotanga/language/kei-roto-i-te-whare-reprinted
- Kauwhata reo Taumata Tahi ki te Taumata Whā rauemi reo Māori (Pānui) Ngā Kete Kōrero, he kohinga pūrākau i hangaia mō te hunga kātahi anō nei ka tīmata ki te ako https://kauwhatareo.govt.nz/search?query=&page=1&configure%5BhitsPerPage%5D=25&refinementList%5BCurriculumLevel%5D%5B0%5D=Level%201&refinementList%5BTMOALearningArea%5D%5B0%5D=Te%20Reo%20M%C4%81ori
- Te Kōtare: waiata for tamariki and whānau: Puna Reo He kohinga waiata hei ako māu i te kāinga, ko ngā puoro, he kiriata pakiwaituhi, he whakapākehātanga me ngā rangi waiata. https://www.tekotare.org/
- He kohinga pukapuka kua raupapatia te ako i te reo Māori pēnei i:
- Te Whanake – nā Professor John Moorefield. He kohinga pukapuka ako, aratohu me te papakupu mō te ako me te whakaako.
- Māori Made Easy nā Scotty Morrison. He kohinga pukapuka e tohu ana i te ako i te reo Māori, he pārekareka, he pai mā te tangata ahakoa te taumata o tōna reo.
- He taputapu ipurangi, he taupānga, he raupapa ipurangi me ngā hotaka akoako i runga pouaka whakaata pērā i ēnei:
- Te Aka papakupu ipurangi me te taupānga hoki hei tautoko i te hunga ako i te reo Māori.
https://maoridictionary.co.nz/ - Kupu, he taupānga e tautokohia ana e Spark, he whakamahi i te kāmera o tō waea ki te whakamāori i ngā taputapu ki te reo Māori.
https://kupu.co.nz/ - Ōpaki he kohinga reo Māori, ko Pānia Papa te kaihautū, e pā ana ki ngā momo akoranga reo, he kēmu, he waiata, he tūmahi hoki i te reo Māori.
https://www.maoritelevision.com/shows/opaki - Tōku Reo he hotaka ako i te reo e pa ana ki te akoranga Te Whanake i hangaia e Professor John Moorefield. He tūmahi tauwhitiwhiti, he huinga kōrero me ngā kōnae ipurangi hoki.
http://www.tokureo.maori.nz/ - Me ētahi atu hōtaka ako i te reo Māori mai i Whakaata Māori, e taea te mātakitaki i runga pouaka whakaata.
https://www.maoritelevision.com/tamariki
- Te Aka papakupu ipurangi me te taupānga hoki hei tautoko i te hunga ako i te reo Māori.
Te Whakarite mō te Pae Mataara 2
Kia haumaru, kia tōtika hoki te mahi
- Ko te hauora me te oranga o ngā tamariki tā tātou kaupapa matua i ngā wā katoa.
- Mēnā kei te māuiui tō tamaiti, me noho ia ki te kāinga. Ka tonoa ia ki te kāinga mēnā e māuiui ana ia.
- E haumaru ana ngā kura me ngā ratonga ako kōhungahunga hei taunga mō ngā tamariki.
- He whakaritenga mō te hauora tūmatanui ka whāia i tō kura, i tō ratonga ako kōhungahunga rānei, ā, e kaha ana te arohia o ngā tikanga akuaku, te horoi ā-whare, me te rite tonu o te horoia o ngā taputapu.
- Ka kohia e ngā kura me ngā ratonga ako kōhungahunga he pārongo e pā ana ki te hunga ka tae atu ki reira kia wawe ai te whakapā atu a ngā āpiha o te ao hauora tūmatanui ki te tangata mēnā me pērā rawa.
- I te kura, me whai tonu ngā tamariki me ngā kaimahi kia tū tīrara i ngā wā e taea ana kia iti iho ngā wā e pātata ai tētahi ki tētahi.
- Ehara i te mea me mātua tū tīrara te hunga kei ngā ratonga ako kōhungahunga.
- Kāore he tino take o ngā kākahu ārai mate pēnei i te ārai kanohi me ngā komoringa.
Ko ētahi tamariki e pāngia nei e ngā tūmate whakararu hauora me ako tonu pea i te kāinga – me mātua whai ki te kōrero ki te ratonga ako kōhungahunga, ki te kura rānei o tō tamaiti e pā ana ki tēnei. He pārongo atu anō ka kitea i te pae tukutuku a te Manatū Hauora
Kōrero atu ki tō tamaiti mō ngā mea ka tūponotia
- Kōrero atu ki ō tamariki mō te āhua o te hoki ki te ratonga ako kōhungahunga, ki te kura rānei.
- Miramiratia te hiranga o ngā whakaritenga mō ngā tikanga akuaku e pai ana – kia auau te horoi me te whakamaroke i ngā ringa, me mamare me tihe hoki ki tō whatīanga, ā, me rite tonu te horoi i ngā papa mārō.
- Kōrero atu ki ō tamariki e haere ana ki te kura e pā ana ki ngā tikanga o te tū tīrara.
- Mehemea e kī ana te ratonga ako kōhungahunga, te kura rānei me mātua hari tō tamaiti i āna ake kai, me whai rātou i ā rātou ake ipu kai, ā, kia kaua tētahi e hoatu kai ki tētahi atu, e tango kai rānei i tētahi atu.
- I ngā wā e taea ana, ka noho tō tamaiti ki te taha o ōna hoa me tōna kaiako e taunga nei ia
Te hoki ki te kura me te ratonga ako kōhungahunga
- Kua tata ki te katoa o ngā tamariki me ngā taiohi o ngā tau me ngā taumata katoa e whakaaetia nei kia hoki ki ngā ratonga ako kōhungahunga me ngā kura, hāunga rā ērā e māuiui ana, e whakaatu ana rānei i ngā tohumate o KOWHEORI-19, e pāngia nei rānei e ngā tūmate whakararu hauora, e noho taratahi ana rānei, e tatari ana rānei ki ngā hua o te whakamātautau.
- He mea nui kia hoki wawe ngā tamariki ki ngā ratonga ako kōhungahunga me ngā kura i te wā e taea ana hei painga mō tā rātou ako me ō rātou oranga ā-pāpori.
- Ka whakapā haere ngā ratonga ako kōhungahunga me ngā kura ki a koe i a rātou e whakarite ana i ā rātou mahere kia neke ki te Pae Mataara 2.
- E pai ana kia hoki ngā tamariki me āta āwhina te taha ako ki ngā ratonga ako kōhungahunga me ngā kura. Kōrero atu ki tō kura mēnā he āwangawanga ōu e pā ana ki te ara e haumaru ai te whakatutukihanga o ngā hiahia o tō tamaiti
- Ka rite te wā e rere ai ngā waka o te kura ki ngā wā e taunga nei ngā tamariki
- E āhei ana te rerenga o ngā hōtaka i mua, i muri hoki i te kura, tae atu ki ngā hōtaka OSCAR
- Ko te whakamahinga anō o ngā papa tākaro me ngā taputapu hākinakina, ko te rerenga anō hoki o ngā hākinakina tae atu ki ngā hākinakina whakapā tinana e āhei ana i te Pae Mataara 2, i raro i ētahi whakaritenga whāiti – me whai māramatanga i tō ratonga ako kōhungahunga, i tō kura rānei
- Ka rere tonu te ako i tawhiti mā ērā me mātua whai i tērā, tae atu ki ngā tamariki me ngā taiohi:
- e pāngia ana e ngā tūmate whakararu hauora
- e noho taratahi ana
- e tatari ana ki ngā hua o te whakamātautau
- Kōrero atu ki te ratonga ako kōhungahunga, ki te kura rānei o tō tamaiti mēnā me mātua ako rātou i te kāinga
Kei konei te roanga atu o ngā kōrero hei āwhina i ngā whānau e whakawhiti ana ki te Pae Mataara 2