Ngā Māreikura o Ngāti Toa – Mā te Pouako

He mihi

Kei ngā kaiārahi o taitamawahine, o taitamatāne mā i te ao whakaakoranga, ko koutou hei whakakanohi i ngā kaiārahi o te ao onamata. E kore e ārikarika ngā mihi a Te Aho Ngārahu ki a koutou e whakatinananei i ngā kōrero nehe, ngā kōrero tuku iho e ora tonu ai te wairua o ngā mātua tūpuna. He kai kei ōkoutou ringaringa. Whāngaihia te hunga e pīkoko ana ki ngā kai tōtika hei oranga ngākau, hei orangawairua. Kia kaha, kia māia, kia toa! Kei a tātou katoa te mana, he mana heke iho i ngā tūpuna pērā i Ngā Māreikura o Ngāti Toa.

Tēnei te reo whakamiha te rere atu nei ki tēnā, ki tēnā o koutou i noho hei kaiwhakawaha mō ngā kōrero a ō koutou tūpuna, o Ngāti Toa Rangatira. Mokori anō kia mihia tā koutou i koha mai hei kai māngā whatu o te motu whānui ka mutu, te ao. Waihoki me mihi ka tika ki a Ngāti Raukawa Te Au ki teTonga, Ngāti Huia, Te Āti Awa ki Kapiti, otirā ngā karangatanga hapū katoa o ēnei wāhine toa i runga i temōhio he kōrero anō, he tirohanga anō pea ā koutou mō ngā hautupua nei. Heoi anō e kore te mihi o tengākau e mimiti ki a koutou ngā uri o ngā kāwai rangatira nei. Ā kāti, he mea whakarite tēnei puka aratohu hei hāpai i a koutou, kaiako mā, ki te whakauru i ngākōrero kua puta i a Te Aho Ngārahu ki ā koutou hōtaka ako. Ka kitea i konei te whakatairangatangao ngā kōrero tuku iho mō Ngā Māreikura o Ngāti Toa me āna kōrero taunaki i te ako. Ko te whāinga ia kiawhakamahia tēnei rauemi kia tūturu ai te mōhio, kia mārama ake ai ngā kōrero onamata, kia matatauai te ākonga ki ngā āhuatanga huhua o roto. Me whakamīharo hoki tātou ki tō tātou whai wāhi ki ngāāhuatanga reo, ngā hītori, me ngā kōrero ā-iwi o Ngāti Toa Rangatira.

Tēnā koutou, tēnā tātou.

He kupu whakataki

He rauemi tēnei kua tuhia ki te reo Māori hei taunaki i te huinga hākoritanga e kīia nei ko Ngā Māreikura o Ngāti Toa, tērā e whakatairanga ana i te tokotoru māreikura nō te iwi o Ngāti Toa Rangatira arā, a Waitohi, a Kahe Te Rau-o-te-rangi, a Te Rangitopeora hoki.

E toru ngā hākoritanga o te huinga nei, ā, e toru hoki ngā tuhinga e whakatakoto ana i ngā kōreromatua mō te tokotoru māreikura me ā rātou mahi.

Hei tā te puka aratohu nei he tautoko i ngā mahi a te pouako ki te whakamahere, te whakaako, me tearomatawai hoki i ngā āhuatanga e hāngai ana ki te rauemi nei, otirā i ngā āhuatanga e hāngai ana kingā rangatira o tēnā iwi, o tēnā iwi.

Ka kitea i te pukapuka nei ngā āhuatanga e rārangi mai ana ki raro iho nei:

• ngā hononga ki Te Marautanga o Aotearoa
• te/ngā ara whakahāngai i ngā kōrero o te putanga nei ki tā te kura hōtaka ako
• te/ngā ara whakawhānui i ngā horopaki me ngā whakamahinga o tēnei putanga mā te whakatauira ingā momo ngohe ako
• te/ngā ara tīpako i ngā pūkenga me te mātauranga e arotahitia ana me te tautohu i ngā rautaki ako hei whāngai i ēnei āhuatanga ki te ākonga.

He kōrero whakamahuki mō Ngā Māreikura o Ngāti Toa

He mea tuku iho ngā kōrero e whakatairangatia ana i te kōrero Ngā Māreikura o Toa e ētahi uri o NgātiToa Rangatira. I whakawhanakehia ngā kōrero me ngā hākoritanga i runga i ngā rangahau, ngā kōrerotuku iho, me ngā taunakitanga o tēnā uri, o tēnā uri.

Kei raro iho nei tētahi kōrero whakahoropaki i te takinga mai o ngā kōrero mō Kahe Te Rau-o-te-rangirātou ko Waitohi, ko Te Rangitopeora:

I ngā tekau tau 1820 i heke tahi mai ai ngā wāhine nei me tō rātou iwi a Ngāti Toa Rangatira i Kāwhia ki ngā rohe o Horowhenua, o Kapiti noho ai. Nā te nui o ngā pakanga ki ngā iwi o Waikato me Ngāti Maniapoto rātou i whakatau kia heke ki te tonga. He uri katoa ngā wāhine nei nō ngā kāwai rangatira o tēnā hapū, o tēnā iwi. Ka hau te rongo mō ā rātou mahi hautupua i ora tonu ai a Ngāti Toa Rangatira.  Nāwai i rangatira kātahi ka rangatira rawa atu!

He whakarāpopototanga

Kahe Te Rau-o-te-rangi 

• Nāna te moana mōrearea, te moana roa i kauhoe atu kia ora tonu ai tōna iwi.
• I waitohu ia i te Te Tiriti o Waitangi i te tau 1840.
• Nōna te mana whenua o ētahi takiwā i te rohe o Kapiti.
• I hāereere rāua ko tana tāne i ngā tōpito o te motu ki te tauhokohoko.
• I rongonui a ia mō te karawhiu o te manaaki.
• He mahinga kai nui ōna i ngā takiwā o te rohe o Kapiti.

Te Rangitopeora/Kuīni Wikitōria

• He wahine toa whawhai, he kaihautū hoki ia o tōna ake ope tauā.
• Ko tāna he whakaora, he whakamate rānei i te tangata.
• He korokoro tūī ia i rongonui ai mō āna titonga waiata aroha, waiata mauāhara hoki.
• I waitohu ia i Te Tiriti o Waitangi i te tau 1840.
• I te tau 1847 ka iriirihia ia hei Karaitiana. Ka tapaina ia ko Kuīni Wikitōria.
• I peitahia ia e Gottfried Lindauer.

Waitohi

• Ko tōna reo he reo tohutohu i whāia ai e ngā iwi, he reo whakahau hoki ki te ngaki utu.
• Ahakoa i hinga te nui o tōna whānau ake i whāia e ia te ara whakatau puehu. Nā reira i ora ai a Ngāti Toa Rangatira i ētahi pakanga.
• Nā te tono a Waitohi i heke mai ai a Ngāti Raukawa me Ngāti Huia i Waikato ki te tonga.
• Nāna ngā whenua i wāhi, nāna hoki ngā rohenga i whakatau ka tukuna atu ai ki tēnā iwi, ki tēnā hapū.
• Ko tana matenga he take pakanga i waenganui i ngā iwi mō ngā whenua nōna te rangatiratanga.

He ariā matua

He ao tino rerekē te ao i nōhia ai e ō tātou tūpuna. I ngā kōrero nei mō ngā māreikura ko te oranga tonutanga o te iwi te whāinga nui.

Mā te mōhio ki te ao o ngā tūpuna ka mārama ki ā rātou take, tirohanga, tikanga, otirā tō rātou ahurea.  Kia whakatauritehia tō rātou ao ki te ao e noho nei tātou ka mōhio pea ki ngā whakaaweawenga I pāngia ai tātou i ēnei rā. Mā reira e taea ai te whakarite huarahi mō te anamata.

E hihiko ai te ngākau o ngā ākonga me ako rātou ki ngā kōrero o nehe mō rātou ake. Ki te mōhio ki ngā mahi hautoa a ngā tūpuna, ki te whai hoki i ō rātou tapuwae i ngā horopaki ō nāianei rangi ka pakari, karangatira tā tātou tū i ngā kaupapa huhua a te iwi, a te hapū me te whānau. Koinei te mana i heke iho kia tātou.

He kaupapa ēnei hei matapaki mā ngā rōpū, mā te akomanga rānei, e taea ai te huri hei pakirehua, heikōwae ako rānei. He aha ngā kaupapa e ngākau nuitia ana e ngā ākonga? Mā koutou tahi e whiriwhiri.

Mana / Rangatiratanga

• Ngā whakaaweawenga o ngā wāhine rangatira (hei tauira: ngā take whenua, pakanga, me te oranga tonutanga o te iwi).
• Te mana heke iho i ngā kāwai rangatira (hei tauira: te whakapapa)
• Te mana ka whakawhiwhia (hei tauira: ka hau te rongo; mahi hautoa)
• Te mana ka riro (hei tauira: pakanga/raupatu; kaitangata)
• Ngā tūranga o ngā wāhine rangatira (hei tauira: pakanga, whakahaere i te iwi, tatau pounamu, tuku whenua/whakaroherohe)

He ngohe whānui

He ngohe ēnei hei:

• whai i te tukanga pakirehua
• hāpai i te reo matatini o ngā ākonga
• taunaki hoki i tō te ākonga mārama ki te hiranga o ngā kōrero tuku iho me te tukanga whakaputai aua kōrero kia manaakitia e te hunga whakaako, kia whai mana tonu, kia noho tonu hoki te rangatiratanga o aua kōrero ki te iwi, te hapū, te whānau rānei.

He pakirehua

E rārangi mai ana i konei ētahi ngohe e hāngai ana ki ngā hākoritanga me ngā kōrero tuku iho e taunaki ana i aua hākoritanga rā. Ka taea anō e te pouako te rāwekeweke i ēnei whakaaro kia hāngai ake ki ngā whāinga ako me ngā hiahia o ngā ākonga.

I mua i te mātakitaki i ngā hākoritanga

(Ko te tikanga kua pānuihia kētia Ngā Māreikura o Toa: Hei Whakataki)

Te Takanga o Te Wā

Ngohe whānui:

He matapaki ā-rōpū. Ka tūhuratia ētahi o ngā pātai i ngā tirohanga e whai ake nei ka tuhi ai ngā whakaaro ki tētahi pepa A3. Ka kōrero ngā rōpū i ō rātou whakaaro ki te akomanga.

Mana Motuhake: He mea tuku iho te Mana Motuhake ki tēnā whakatupuranga, ki tēnā whakatupuranga.

• He aha pea te take i kore ai a Henry Williams e whakaae kia waitohu a Te Rangitopeora i te Tiriti o Waitangi? He aha pea te take i huri ai ōna whakaaro i te waitohutanga a Kahe? (Hei whakaarotanga: he pōhēhē pea nōna ehara te wahine i te tangata whai mana. I raro i ngā ture o Piritana Nui, i aua rā, kāore ngā wāhine i āhei ki te pōti, ka mutu, ka mārena te wahine ki te tāne ka riro i te tāne te mana  otōna whenua.)
• Tirohia te whakaahua o Te Rangitopeora i tōna kuiatanga i te pae tukutuku Whakamīharo Lindauer online. Ki te kore koe e mōhio ki ngā kōrero mōna ka pēhea koe e mōhio ai he rangatira ia?
• Kāore e tino rangona whānuitia ana ngā kōrero mō ngā wāhine rangatira me ō rātou tūranga i roto iō rātou iwi/hapū. He aha pea i pērā ai?

Tūrangawaewae: E mārama ai te ākonga ki tōna ake tūrangawaewae mā te arotahi ki ngā tāngata, ngā tūāhua me ngā whakaawenga i waihangatia ai te porihanga o Aotearoa.

• He aha te rerekētanga o te tūrangawaewae i te ūkaipō?
• He aha ngā take ka heke ētahi iwi ki whenua kē? He aha ētahi take i heke ai a Ngāti Toa Rangatira?
• Ka ahatia ngā whenua ina heke atu tētahi iwi ki whenua kē? Ka noho ki a wai te mana tūrangawaewae?

Whakapapa

• He aha pea ngā hua o te moe a te wahine Māori i te tāne Pākehā, pērā i a Kahe rāua ko John Nicoll? He aha pea ngā hua mō ngā uri whakatupu?
• He aha te pānga o te moe ki ahurea kē ki ngā whakapaparanga e haere ake nei? He aha te pānga ki te tuakiri Māori o te tangata?
• Ka taea rānei e koe te whakataurite ngā āhuatanga o tētahi o ō tūpuna ki ērā o tētahi o tō whānau? He aha aua āhuatanga? He aha i rite ai, he aha hoki i rerekē ai?
• He aha ngā painga o te ako whakapapa?
• Whakaarohia hoki pea te hunga kāore i te mōhio ki ō rātou whakapapa i te korenga i tukua iho, i te pā mai hoki o te tāmitanga...me aha aua uri?

Whanaungatanga

• I tā rātou hekenga ka whakawhitia, ka nōhia hoki e Ngāti Toa Rangatira ngā whenua o iwi kē. He aha pea ngā tikanga i whāia ai e rātou i te tūtakitanga ki ngā iwi kē nei? He aha pea ngā mōrearea i tētahi hekenga pēnei? He aha te putanga?
• Te Tiriti o Waitangi: I whakatū whare a tauiwi i runga i te urupā Māori e takoto ana ngā kōiwi o Kahe.  He aha ngā tikanga o Te Tiriti o Waitangi, i waitohungia ai e Kahe, e kīia ai he takahanga tēnei?

Ngohe 1: Hei aromatawai

Ka whakaritea he panga Kahoot, Quizlet, panga kē atu rānei, e hāngai ana ki ētahi o ngā pātai me ngā meka matua o runga ake nei.

I te ākonga e mātakitaki ana i te hākoritanga

He mahi whakarongo, titiro

Hei nuka: He pai mēnā ka pupuri i te hākoritanga i ngā wāhanga me ngā wā e hiahia ana kia tino mau i ngā ākonga tētahi taipitopito. Ka taea te hoki whakamuri, me te whakarongo anō. Puritia kia nui te wā  mēnā he āwhina te pērā. Mā tēnei hoki e taea ai e ngā ākonga te āta tātari i ngā kōrero.

Ngā kupu hōu, kīwaha

E rongo ana i ngā hākoritanga nei ētahi kīwaha me ētahi kupu hōu i whakamahia e te kaikōrero. Hei mahi ā-rōpū:

• Ka tuhia ngā kupu me ngā rerenga kōrero hōu ka rangona me te whakaaro ki te hāngaitanga o aua kupu ki te hākoritanga i taua wā tonu, hei kaupapa matapaki mō muri.

I muri i ngā mātakinga o ngā hākoritanga me te pānui i Ngā Māreikura o Ngāti Toa: Hei Whakataki

Tirohia ‘He kōrero whakamahuki mō Ngā Māreikura o Ngāti Toa’ o runga ake hei āwhina.

Ngohe 1: Whakautua ngā pātai

He pātai mō [ingoa o te māreikura]

1. He aha ngā āhuatanga matua me mōhio tātou mō _________________?
2. He kōrero anō mōna kāore i whakahuatia i tēnei rauemi?
3. He aha ia i kīia ai he rangatira?
4. He aha ōna pūkenga me ōna pūmanawa?
5. Ka pēhea tōna mana e whakatauira ai i te rangatiratanga ki a tātou i ēnei rangi?

Ngohe 2: Hei aromatawai: Te whakahoki mahara ka tuhi/tā ai

Me akiaki i ngā ākonga ki te whakahoki mahara ki ngā āhuatanga i puta i te hākoritanga nā reira i harikoa ai, i pōuri ai, i wehi ai, i aha rānei ai rātou. Me āta whakaaro rātou ki ngā kupu i kitea/rangona, ngā whakaahuatanga ā-tā, ā-ataata rānei, aha atu, aha atu. Mutu ana, me āta tuhi, me āta tā rānei i tōtēnā i mahara ai. He pai tēnei hei arotake i ngā māramatanga i puta me ngā āhuatanga e tika ana kiaarohia tonuhia.

Ngohe whānui:

Hei matapaki

• “... mā wai ō koutou e mau mai aku werewere, hei noho mai ki runga i tōku whenua kua oti nei i a au te hāhā.” He aha te tikanga o tēnei tauākī a Waitohi?
• Ki ōu whakaaro mehemea i te ora tonu a Waitohi i taua wā ko ia hoki hei kaiwaitohu o te Tiriti?
• He wahine pēhea nei a Te Rangitopeora ki ō koutou whakaaro?
• He aha ngā iwi i pakanga ai ki a rātou anō i te matenga o Waitohi?
• He aha ngā kāwai whakapapa i whakarangatira ai i ngā wāhine nei, i ngā rangatira rānei o ngā iwi/hapū/whānau o ngā ākonga?
• Ki ōu whakaaro he pēhea ngā āhuatanga o te tangata hohou i te rongo i te wā o rātou mā?

Ngohe 4: Whakaari/Mahi a Te Rēhia  

• Mā ngā rōpū tētahi āhuatanga o ngā mahi mātātoa o ngā mareikura e whakaari, e haka, e waiata, aha atu rānei.
• Ka titoa he whakaari poto, he pūrākau rānei e ahu mai ai i ngā hākoritanga engari ka aro ki otinga kē.  Hei tauira: Kāore tētahi o ngā wāhine nei i whakatutuki i tāna i hiahia ai.

Taumata 4: Te Reo Māori – ā-Waha

Ka whakapuaki patapatai hāngai tonu, kōrero whakamārama, tautohetohe rānei kia puta ai te reo hīkaro, te reo whakamana hoki.

Ngohe 1: Tautohetohe

He kaupapa hei kōwhiringa:

• Kāore i tika tā Kahe kauhoe me tana tamāhine i te moana mōrearea.
• I tika tā Te Rangitopera whakahē i ngā hiahia o tōna matua kēkē, o Te Rauparaha.

Hei matapaki/wānanga

• He ritenga whai mana te tikanga kaitangata.
• Te pakanga a ngā wāhine ki te mura o te ahi.
• He wā ōna ka tae atu ngā tāngata āhua tamariki tonu ki te taha o ō rātou pakeke ki ngā pakanga ki teako i ngā mahi a Tūmatauenga – i pērā te iwi o Ngāti Toa Rangatira.
• Pānuihia ēnei kōrero i te pae tukutuku Te Ara mō ngā tikanga onamata, mō ngā “take whenua” a te iwi Māori. I tino rerekē ngā take whenua o te Māori ki ō te Pākehā i aua rā. He aha ētahi āhuatanga i tukituki ai te Pākehā me te Māori mō ngā take whenua?
• Ngā tukinga i waenganui i ngā iwi taketake me tauiwi i tāwāhi mō te whenua, ngā tikanga rānei te take.
• He aha t/ētahi tauira anō pēnei o iwi kē, o tāwāhi, i heke ai ki motu kē i te ao?
• He aha pea i riro ai mā ngā wāhine rangatira te whenua e tuku, e whakaroherohe?

Te mōhio ki:

• ngā pānga ki ngā uri tae noa ki ō nāianei rangi
• ngā ōritetanga, ngā rerekētanga rānei o te kāhui ariki Māori me te kāhui ariki Pākehā.

He kaupapa atu anō

• He manawa tītī ahakoa te nui o ngā taumahatanga.
• Ngā take huhua i pakanga ai ngā iwi.
• Ngā whakatutukinga o ngā wāhine o taua wā i runga i ō rātou ake mana motuhake.

Te manaaki i ngā kōrero tuku iho

He nui ngā rauemi mō ngā kōrero tuku iho kua puta i roto i ngā tau, engari he wā ōna ka pai ake kia kapohia ake ētahi taonga kōrero a ngā mātanga kāore anō pea kia puta ki te ao whānui. Kāore he wāhi ako i tua atu i te marae mō tēnei momo akoranga. Ka pōwhiritia rānei pea tētahi ki te kura hei kaikōrero.

Hei matapaki:

• Ka pēhea koutou e mōhio ai kei te tika ngā kōrero e rangahaua ana?
• Kua whakaaengia, kua taunakihia rānei ngā kōrero e te iwi nā rātou ngā kōrero, ngā tūpuna, ngā takunetanga rānei?
• He aha pea te tukanga whakaputa rauemi a ngā kaituhituhi/kaiwhakaputa, kia whai mana tonu, kia noho tonu hoki te rangatiratanga o aua kōrero ki te iwi, te hapū, te whānau rānei?
• Me pēhea tātou ngā kōrero tuku iho e manaaki ai?
• Me pēhea tātou e whakamōhio atu ai ki tangata kē kua whai mana ā tātou tuhinga/kōrero mō te ao o ngā tūpuna?

Hei whakakapi

Nō reira ka whakairihia ake te kete kōrero ki te tuarā o te whare tūpuna, arā ko te tāhuhu e kīia nei ko Ngā Tai Aroha. He tohu whakamaumahara ia ki te kaha me te māia o ngā tūpuna wāhine i kawe ai ngākaupapa huhua, ngā tikanga, ngā taumahatanga anō hoki o te iwi. Ko tā rātou he whakatauira i ngāuara, ngā mātāpono, me te aroha mutunga kore mō te iwi me ngā uri whakatupu.

He kupu mihi whakamutunga

He kupu mihi whakamutunga

Kei a koutou ngā uri a Toa Rangatira, pakeke mai, rangatahi mai, kaumātua mai, mei kore ake koutou kua kore tēnei rauemi e puta. Kei wareware tētahi kia rere te reo whakamiha o te ngākau ki a koutou katoa - mō koutou i tuari, i urupare, i rangahau, i tuhi, i whakaae, i whakahē mai kia ora ake anō ai ngā kōrero o nehe, ngā kōrero tuku iho kua moe mō te hia kē ngā tau i te ao mātauranga. Tēnā koutou, tēnākoutou, tēnā koutou katoa.

Ngā tohutoro

• Goulton, F., Lediard, S., Butts, F., Karatea, M., Te Whāiti, W. (2008). He Kura Tuhituhi me He Manu Taketake: Te Pukapuka Aratohu mā te Kaiako. Te Papa-i-oea: Aronui Limited.
• Te Tāhuhu o te Mātauranga (2008). Te Marautanga o Aotearoa. Wellington: Te Pou Taki Kōrero.
• Te Tāhuhu o te Mātauranga (2015). Te Takanga o te Wā: Ngā Hītori Māori – He Pukapuka Aratohu mā te Pouako - Tau 1–8. Christchurch: CORE Education.

Ngā hononga tuihono

• He Pātaka Kupu: https://hepatakakupu.nz/
• Paekupu: http://paekupu.co.nz/
• Te Aka Māori Dictionary: https://maoridictionary.co.nz/
• Ngā mahi whakaari a te Māori: He hītori Māori. He hokinga mahara: http://maorihistory.tki.org.nz/mi
• Te Kete Ipurangi: Te Rauparaha https://mataurangamaori.tki.org.nz/Support-materials/Tikanga-a-Iwi/He-Rangatira-no-Ngati-Toa-Rangatira
• Te Ara: Te Rangitopeora https://teara.govt.nz/mi/biographies/1t103/topeora-rangi-te-kuini
• Te Ara: Te Rau-o-te-rangi, Kahe https://teara.govt.nz/en/biographies/1t73/te-rau-o-te-rangi-kahe
• Te Ara: Waitohi https://teara.govt.nz/en/biographies/1w3/waitoh