Kati
Thumbnail Tipaopao
Tīpaopao Ataata

Tīpaopao

Dyslexia

Video Transcript
Te hōtaka pānui i te kura o Manunui

Kia ora!
Ko Kirsty Schulze tōku ingoa.
He uri ahau nō Awherika ki te Tonga i te taha o tōku pāpā.
Nō Aotearoa ahau i te taha o tōku māmā.
Heoi i tēnei wā e noho ana au i raro i te marumaru
o tēnei hapū rangatira o Ngāi Tamarawaho.
Nō reira, ko Mauao te maunga,
ko Tauranga te moana, āe, ko au tēnei.
Kōrerohia mai tō hōtaka reo i te akomanga

I te tīmatanga o te akoranga, ka pānui ngātahi ngā tamariki tētahi pukapuka.
He wā tēnā ki te titiro ki ngā wāhanga rerekē o te pukapuka,
me ngā momo kārawarawatanga hoki.

Ka mutu tēnā, ka wehe ngā tamariki ki ō rātou rōpū rerekē, mahi ngohe ai.
Ka whai atu rātou i te hōtaka pānui takahuringa i a au e whakaako ana i aku rōpū.

Ka ngāna au ki te whiriwhiri i ngā pukapuka e rata ana ki ngā tamariki,
ki ngā kaupapa mīharo ki a rātou.
He maha ngā ngohe tairongo whānui i taku hōtaka pānui.
I te tīmatanga o te tau, mō ngā wiki e toru,
ka āta whakaako au i ngā tamariki he aha te mahi tika ki ia ngohe rerekē,
nā te mea ko taku tino hiahia, kia ahei ngā tamariki ki te mahi takitahi i te taha o tō rātou rōpū
i a au e whakaako ana i aku rōpū pānui arahanga.

Hei te mutunga o te akoranga, ka noho tahi anō mātou.
He wā tēnā mō ngā tamariki ki te whakaatu ki te karaehe he aha tā rātou mahi i taua rā.
Tino poho kererū rātou ki te tū, ki te whakaatu mahi ai ki ō rātou hoa akomanga.

(Kei te kōrero te tamaiti)
E rua ōku waewae, e rua ōku ringaringa
He pai ngā pānana ki ahau. Ka piki au i ngā rākau ko wai, ko wai au?

Tamaiti:
Te Tuhi – He makimaki
Kaiako:
He makimaki?

Ka pēhea koe e whakakā i te pitomata o ia tamaiti?

He wahine tino mate nui au kia kite i ngā tamariki e puāwai ana.
Nō reira he kaha au ki te whakanui i a rātou, ahakoa kei hea rātou i te ara ako.

Ko tētahi āhuatanga nui ki au, kia ngahau te ako.
Ka waihanga ngā ngohe me ngā kēmu e rekareka ai ki ngā tamariki.

(Kei te pānui te tamaiti)
Ki te āwhina, ka kī te pūru tuki nui, “Kia ora!”

Ko tētahi o ngā mea nui ki au kia ngana ngā tamariki ki te kōrero i te reo Māori i ngā wā katoa!
Ko te hua pai o tēnei kawatau, he tere te whakapiki ō rātou pūkenga pānui me te tuhituhi hoki.

(Kei te pānui te kotiro i te pukapuka)

Ka pēhea koe e tautoko ai i ngā tamariki?

Ka whakamātautau au i ngā tamariki,
kātahi ka whakarōpū au i ā rātou ā-taumata, ā-matea ako.
Ka ngana au ki te poipoi i te whanaungatanga ki te whānau o āku tauira.
He mea nui te mahi tahi ki au!

Ka kōrero ai ahau ki te whānau e pā ana ki te whanaketanga o te tamaiti.
Ka akiaki hoki au i a rātou ki te whakarongo ki te tamaiti e pānui ana ki te kāinga,
ki te mahi i ētahi ngohe i te taha o te tamaiti.

(E kōrero ana te kaiako)
Tēnā koe, homai tēnā pukapuka ki a au. Ka rawe te kitea koe e pānui ana.
E rua āu pukapuka kia ora! Tēnā koe Ranginui.

I te tīmatanga o taku noho i te rūma rumaki, torutoru noa iho aku rauemi,
nō reira i hanga au i te nuinga.
Mēnā ka kite au i tētahi matea ako (learning need) ka hanga au i tētahi kēmu,
he ngohe rānei hei āwhina i ngā tamariki ki te ako, ki te āta whakaū i taua mea.

He waimarie au nā te mea he kaiāwhina tāku i tōku rūma!
Ka mahi ia i te taha o ngā tamariki.
Mehemea ka kite au kua rata ngā tamariki ki tētahi kaupapa,
ka whai atu au i tēnā, mā ngā tamariki ahau e ārahi.
Video Transcript
Kaiako, Matua Te Wā:
I te tau 2017 timata a Ngaroma, me taku whakaaro, te pai o tēnei kōtiro.
Nā runga anō i tōna āhua, tōna wairua, me tōna kaha tautoko i ōna hoa.
Me kī pea he kōtiro tino hūmarie.

Tauira, Ngaroma:
Ko ōku whakaaro, he tino uaua, te āhuatanga o Te Wharekura o Manurewa.
Engari, kua māmā ake ki ahau, nā te mea he maha ōku kaiāwhina.
Ko ngā mea uaua, ko te pānui me te tuhi i roto i te reo Pākehā, me te pānui takitahi.

Nā te aha koe i mōhio ai i te pīrangi āwhina a Ngaroma?

Kaiako:
Ko ngā ‘aua’ kupu, tāpiri pēnei i te au, ia, koe, i reira ka tino raru i a ia te pānui.
I taua wā ko te kaiwhakahaere o te mahi SENCO me kī pea, me taku kōrero ki a ia.
Ki ōku nei whakaaro, kei te āhua āwangawanga tēnei kōtiro, mō tōna taha ki te pānui.
I hui, i hui māua ko Ngaroma, ka tuku atu tētahi whakamātautau ki a ia.

I taua wā tonu i mōhio tonu e māua me rapu āwhina mōna.
Nō reira, ehara he mea hou ki a ia
Ko tāku, me pēhea taku whakapae i a ia, kia tipu i roto i tōna ao.

Nā wai koutou i āwhina?

Ko te RTLB taku mōhio nei, i taua wā ko whaea Rira Jones.
Ka haere mai a whaea Rira Jones,
ka aromatawai i a Ngaroma me tana whakapono
Āe, kei te āhua raru.

Tauira:
Ko tōku kaiako tino pai ki a au, ko matua Wā
Nā te mea ka āwhina ia, i a au, ia rā.
Ko taku mahi i te taha o whaea Rira,
ko te pānui pukapuka, me te tuhi i ngā kupu.
I te mutunga o tērā, ko ōku whakaaro kua pakari ōku pānui,
Nā te mea i āwhina a whaea Rira me matua Wā i a au.

Ki ōu whakaaro i pēhea te āwhina o te hōtaka AKO i a Ngaroma?

Kaiako:
Tino pai. Nō reira ko te hōtaka i taua wā, ko tōna mahi he pānui mai ki a au,
te pukapuka i whakaritea e au. Ka rua, ko te tuhituhi i taua pukapuka,
ā, me te mea tuatoru ko tāna he hopu, he maumahara, he ako
i ngā rerenga kōrero mō taua pukapuka.
I kite au i roto i taua momo aromatawai i te pai,
i te pakari haere tōna pānui me tōna tuhituhi.
He aha hoki ōu tino whāinga?

Tauira:
Ko ngā tangata i awhi nei i a au, ko ōku hoa, ngā kaiako, me te tumuaki.
Ōku hoa tino pai!
He tata mātou ki a mātou ka kōrero mātou e pā ana ki tō mātou rā,
me te harikoa ki roto i a mātou ngākau.
Āe, kua māmā ake ōku mahi, nō te mea kei konei ōku hoa
e āwhina ana i a au i roto i ngā mahi katoa.

Ko tōku tino whāinga, ko te whai mahi pea ki te tiaki tamariki, mahi roia rānei.
Kua pakari ake ōku mahi pānui me te tuhituhi, me te reo Māori, te reo rangatira.
He kōrero anō āu hei āwhina i ngā kaiako?

Kaiako:
Koinei te take kua kaiako mātou, hei awhi i ngā tamaiti pēnei.
Nō reira, ehara i te mea nei he momo āwhina,
engari kia kaua e noho ngoikore pea tētahi,
kia whaia i te huarahi o te kaiako,
nō te mea, ko te mea nui ko te mātauranga o te tamaiti
Koina te mea nui.
Image of a boy with a giraffe  hand puppet reading a book

Me ngiha te mauri kia kitea ai te huarahi, Me hāngai te aro kia kitea ai te ara 

 

Mēnā he uaua ki te tamariki te whakawhanake i ngā pūkenga reo matatini, ka noho te haepapa ki a tātou ki te whakarato i te tautoko e tika ana. Kei pōhēhē he taupā. Ka taea ō tātou whakaaro te whakarerekē, kia kīia kētia tēnei he wā e puta ai he hua whaitake ki ngā kaiako, ki te whānau me ngā kaitaunaki mō ngā tamariki i ā rātou huarahi ako. 

He aha te tīpaopao? 

Ko te matū o tēnei mea te tīpaopao, ko te whakahāngai o te reo ā-waha ki te reo ā-tuhi, nā whai anō te pūtakenga mai o te kupu nei te ‘tīpaopao’, arā te tapepe. 

 

Hei tūāpapa te reo ā-waha o te ako reo matatini. Kia matatau ake te tamaiti ki te kōrero i te reo Māori, ka māmā ake te rongo ki ngā oro rerekē o ngā kupu, engari ki ngā tamariki e whakaatu ana i ngā āhuatanga tīpaopao ka uaua ake. 

 

He motuhake ia tamaiti, ā, he rerekē hoki te pā o te tīpaopao ki ia tamaiti. Tērā he whanonga ka tūpono kitea, pēnei i: 

  • te wareware i ngā pūkenga pānui me ngā pūkenga tuhi kua oti kē te ako
  • he māmā te whakatutuki i ngā akoranga reo matatini i tētahi rā, engari rā atu anō me nui kē atu te whakapeto ngoi
  • te whakapau kaha mō te hua iti noa, nā wai ka ngenge, ka ngoikore
  • te rongo i ngā uauatanga o te whakaraupapa, pēnei i te maumahara ki ngā pū, ngā kūoro o te kupu mō tētahi wā roa. 

E ai ki ngā rangahau mō ngā roro nō nā tata nei, ka whakamahia e te nuinga o ngā tāngata te taha ‘reo ā-waha’, arā te taha mauī o ngā roro kia mārama ai rātou ki ngā kupu, engari ia te hunga whai tīpaopao he nui kē atu te whakamahinga o te taha ‘whakaahua’, arā te taha matau. Nā tēnei āhuatanga he pōturi ake ētahi ki te whakaū me te whai māramatanga ki te reo, heoti anō he kaha ake pea te taha auaha, te hīraurau raruraru, te aroha ki te tangata me te whakaaro pohewa. 

 

“Tīpaopao” kupu whakamārama: He kupu whānui mō ngā mate ka whakararu i te pānui kupu, pānui pū, tuhi kōrero anō hoki. He mea tiki tēnei whakamāramatanga i www.paekupu.co.nz 

 

Te tū āwhina o tēnei mātārere 

 

Mēnā he rite tonu te kitea o ngā uauatanga ako ki te tuhi me te pānui a te tamaiti, ahakoa te auau o te whakaako reo matatini, mā te whai tautoko atu anō me te urutau i ō rātou ao i te kura me te kāinga anō hoki e rangona ai, e kitea ai he hua. 

 

Ko te whāinga o tēnei mātārere he āki i te whai māramatanga o ngā kaiako me te whānau ki ngā ara tautāwhi i te tamariki e whakaatu atu ana i ngā āhuatanga o te tīpaopao. Tērā ētahi whakaaro matua me ētahi rautaki - tae atu hoki ki te mahere tautoko i te ako - hei whakamahi mā ngā kaiako, te whānau me ngā kaitaunaki e whakakahangia ake ai ngā tū akoranga mō ngā tamariki he uaua te ako kei ngā arareo Māori. 

 

He pakupaku noa iho ngā rangahau kua tāngia e pā ana ki ngā tamariki me te tīpaopao kei ngā horopaki arareo Māori, nā reira ko ngā whakaaro me ngā kupu marohi kei te mātārere nei, he mea ahu mai i ngā wheako o ngā kaiako nō Aotearoa me te rangahau whānui tonu. 

Te oranga o te tamaiti 

E tika ana kia koa, kia ako, kia poipoia ngā tamariki nō rātou i te kura. Ko ō te tamaiti whakaaro mōna anō, ahakoa te pai te kore pai rānei, e whakaaweawe ana i ngā waiaro, ngā whanonga me te angitu i te ao. 

 

Ka tūpono heke te kiritau o ngā ākonga e rongo ana i ngā uauatanga o tēnei mea te ako, pēnei me te tīpaopao, nā reira he mea matua kia kaha tautokona rātou e ngā kaiako me te whānau kia ngākau pai rātou ki te ako. 

 

Koinei ētahi ara āwhina ka taea e ngā pouako me ngā whānau: 

  • Whakamahia te reo mihi me te reo whakanui hei hiki i te wairua o te tamaiti
  • Mihia te mana me te motuhake o te tamaiti
  • Kia ngahau, kia whai take hoki te ako, pēnei i te pānui me te tuhituhi
  • Whakamaheretia te ako ki ngā āhuatanga ako e manawareka ana ki te tamaiti.

Mēnā he pai ngā wheako whai mātauranga a ngā ākonga, ka māia ake rātou, ā, ka hihiko hoki rātou ki te ako. Ka piki ake te māramatanga ko wai rātou, me ngā tū momo āhuatanga ako, āhuatanga whakaaro e pai ana ki a rātou. Mā te pēnei, e mārama pū ai rātou ki ō rātou ake matea, ka mutu ka hapahapai i aua matea kia angitu ai rātou ki roto i te akomanga, ki waho atu anō hoki.

Ka taea hoki e te whānau ngā tamariki te āwhina mā te:

  • Whakarārangi i ō rātou pūkenga hira rawa 

  • Whakanui i a rātou anō, kia toru neke atu ngā wā i te rā hei āki i te reo pai 

  • Tautāwhi i a rātou ki te whakaaro pai ki ō rātou āhuatanga tē taea te whakarerekē hei wāhanga o tō rātou motuhaketanga

He aha hei mahi mā te kaiako hei whakawhanake i te reo matatini 

Ko tā te akomanga e kaha kitea ana te reo mā roto mai i ngā waiata, ngā rotarota, te whakaari, ngā pukapuka, ngā kēmu reo me ngā matapakinga whaitake he taunaki i te ākonga kia maimoatia, kia whai māramatanga ki te reo, ā, ka whakarite i tētahi taiao e tika ana mō te mātai weteoro o te reo.


Me whai whakaakoranga e hāngai tika ana ki ngā pūkenga ako reo matatini taketake o ngā ākonga he uaua ki a rātou te pānui me te tuhi. Ko ngā pūkenga nei ko ngā āheitanga tautohu pū, pū rua me ngā tangi, me te mōhio ina tūhonotia atu ka puta ko ngā kupu, mā te tūhono kupu ka puta ko ngā rerenga, ā, mā te tūhono rerenga ka puta ko ngā pakiwaitara.

Te tautohu i ngā matea o ngā ākonga 

Ki te wawe te tautohu i ngā ākonga he uaua ki a rātou te pānui me te whakarata hoki i ngā matea mā roto i te whakaako hāngai pū, ka pai atu tā rātou mau ki ngā pūkenga reo matatini taketake, ā, whanake noa. Ko te painga atu mēnā ka tautohu wawe i ngā matea me te whai i te momo tautoko e tika ana, ka māmā ake ngā raruraru ako. Ki te tika te whakarato i ngā whakaakoranga whaiaro ka eke hoki ngā ākonga pakeke, e pāngia ana e te tīpaopao, hei kaipānui.

 

Ko Te Mātai Mātātupu tētahi rauemi hei tūhura i mōhiotanga me ngā pūkenga reo matatini o ngā
tamariki. Ko āna rauemi he mea tautoko i te tautohu pū, te tautohu kupu, te whakarongo me te tautohu i ngā oro o ngā kupu, me ētahi ariā e pā ana ki te tā. He pai hoki hei tohu i ngā mōhiotanga o te tamaiti me te tautohu i ngā hātepe ako reo matatini.

 

Ki te hiahia pārongo atu anō mō te aromatawai i te reo Māori toro atu ki TKI: Wāhanga aromatawai. 

He rautaki hei tauawhi i ngā ākonga    

He mea nui te whai māramatanga ki ngā āhuatanga o te tīpaopao hei āwhina i te kaiako, kia urutau ai rātou i ngā hōtaka me te taiao ako e tika ana mā ngā ākonga tīpaopao. Ka nui te whaihua ki ngā ākonga tīpaopao mēnā he kanorau, he tika anō hoki ngā rauemi o te taiao ako. 

 

He whai tikanga te nuinga o ngā whakaaro e whai iho nei mā ngā ākonga katoa, engari he mea matua mō ngā tamariki e whakaatu atu ana i ngā āhuatanga o te tīpaopao. 

Te tautohu me te whanake i ngā pakaritanga 

Pātai atu ki ngā ākonga he aha te āwhina e tika ana hei whakaū i te ako reo matatini:

  • te pānui - hei tauira, te tā nui, ngā pukapuka manawareka ki a rātou
  • te tuhituhi - hei tauira, papa pātuhi, pene tae

Kia nui atu te kitea o ngā pakaritanga o te ākonga i te wā e ako reo matatini ana:

  • mā ngā mahi whakataruna me ngā mahi whakaari
  • mā te toi me te tā pikitia hei kōwhiringa mō te hopu, te whakahoki kōrero, me te tuari i te ako
  • mā te whai wāhi ki te ārahi rōpū

Kia pīngore te ako ki roto i te akomanga

  • ngā wāhi ako mārire
  • ngā wāhi noho rerekē - hei tauira, te mahi takitahi, te mahi ā-rōpū rānei

Te ako ā-tairongo whānui

Ko ngā painga ki ngā ākonga o ngā rautaki tairongo whānui ko te whakamahi i te tirohanga, te whakarongo, te neke, me te pā kia mārama ai rātou ki ngā tikanga o ngā kupu.


Whakaratoa ngā ngohe me ngā kēmu reo matatini e whānui ake ai te tautohu i ngā pū, ngā kūoro me ngā kupu. Kia huhua tonu ngā wā whakaharatau.

  • Whakaharatautia te tuhi i te arapū me ngā kupu waiwai mā te tioka, te peita, te oneone autō rānei
  • Whakamahia ngā puka oro hei rongo, hei whai hoki i te tuhinga. Hei whakawhānuitanga: Me hopu i ngā reo o ngā tamariki i a rātou e kōrero ana i ngā pukapuka e manawareka ana ki a rātou, ā, ka whakaritea tētahi rārangi oro me ngā pouaka pukapuka hāngai hei whakarongo mā ngā tamariki.

He rautaki hei tauira:

Patopatohia ngā kūoro o ia kupu i a koe e pānui ā-waha ana

He ngohe rōpū iti, takitahi ki te takitahi rānei

Me whiwhi ngā ākonga ki:

  • ētahi kāri kupu āhukahuka
  • tētahi papa e whakaatu ana i ngā kūoro katoa
  • tētahi patu rango mā ia tamaiti.

Hei mahi

  1. Ka tīmata te mauri ki tētahi tamaiti.
  2. Hurihia te kupu āhukahuka.
  3. Ka pānui te tamaiti i tāna kupu, kātahi ia ka patopato, ka pānui ā-waha hoki i ia kūoro kei te papa.
  4. Ka tukua te mauri ki tētahi atu tamaiti.

He rautaki hei tauira:

Pānuitia, hangaia, tuhia - he rautaki whakaako i ngā kupu waiwai

He ngohe rōpū iti, takitahi ki te takitahi rānei

Me whiwhi ngā ākonga ki:

  • tētahi pepa, kua tuhia ki ngā pouaka me ngā kupu e toru, arā te “Pānuitia”, te “Hangaia”, me te “Tuhia”
  • ētahi kāri kupu āhukahuka
  • ētahi pū, ētahi kūoro autō (kei te pai hoki ngā papariki) me tētahi pene whītau.

He mahi

  1. Ka pānui ngā ākonga me te kaiako i te kupu āhukahuka kei te pouaka “Pānuitia”.
  2. Hangaia te kupu kei te pouaka “Hangaia”, mā ngā pū me ngā kūoro, ā, ka pānui ā-wahatia.
  3. Whakaharatautia te tuhi i te kupu kei te pouaka “Tuhia”.

Whakaratoa te tautoko whaitake i ngā ngohe ako

  • Aro atu ki ngā pūkenga ataata mēnā he uaua te ako mā te ara whakaako weteoro. Meatia ngā rauemi pēnei i te papa ako arapū, kūoro, ngā kupu auau me ngā taki rerenga. He tino rauemi kei Ka Oho te Manu ki te Ao Tuhituhi, whārangi 140-144. Ka taea te tiki ake i te paetukutuku TKI: Ka Oho te Manu ki te Ao Tuhituhi
  • Āwhinatia te hunga e pōkaikaha ana ki te pānui mā te pānui putuputu kē, kaua mā te wā paku noa, engari me whai i te tautoko o te tuākana, te kaiāwhina rānei.
  • Whakamahia te hangarau - te rorohiko, īPapa me ngā rawa pāhomatarau - me ngā taupānga reo matatini mō ngā ngohe i te whakaakoranga o te reo matatini.
  • Whakaaetia te kōrero, te hopu rānei i ngā pakiwaitara me ngā whakaaro. Ehara i te mea me pātai kia tuhia e rātou.

Kia hāngai pū ngā kupu arotake

  • I ia wāhanga o ngā ngohe reo matatini me hāngai pū ngā kupu arotake kia mōhio ai ngā ākonga he aha hei tōai, hei whakapai ake rānei. Koinei hei tauira: “Kei te tika tēnā?”; “I wareware i a koe tētahi kupu”; “Pānuitia anō, āe koinā, ka rawe”.
  • Wāhia ngā ngohe ki ngā wāhanga paku, a, me whai wāhi ki te arotake me te whakapai i mua i te koke.
  • Kōrerotia ngā kupu whakanui, me te whakahoki kōrero hāngai pū hei whakanui i te angitutanga, ahakoa paku.
  • Whakamahia ngā rerenga māmā, ngā rerenga poto hoki me ētahi tauira hei taunaki i āu kupu arotake.
  • Mahi tahi ki ngā ākonga ki te mātai i ngā hē me ngā hapa. Tautohua ngā āhuatanga ako hei ako tonu, ā, mā koutou tahi e whiriwhiri ngā panonitanga e pai ake ai.

He nui te whaihua o te whakahou me te urutau i te taiao ako ki ngā ākonga katoa, kaua ki ngā ākonga tīpaopao noa iho. Kia angitu te taiao mō ngā ākonga tīpaopao ko te rite tahitanga te whāinga o te kura me ngā kaimahi katoa.

He pārongo atu anō mā ngā kaiako

Mō ētahi atu pārongo hei āwhina i a koe ki te whai māramatanga ki tēnei mea te tīpaopao, me ētahi atu kupu āwhina e pā ana ki te whakarite taiao tika mō ngā ākonga tīpaopao kura tuatahi mai, kura tuarua mai rānei, tirohia ngā honongaitua nei:

About dyslexia: Supporting literacy in the classroom - Literacy Online

Is my classroom dyslexia aware? (JPG) - Dyslexia Foundation of New Zealand

A guide to dyslexia and learning - Inclusive education website

Mēnā e rapu tautoko ana koe mō te tamaiti me tana whanake i te reo matatini, ka taea te tono āwhina i ngā kaimahi o Te Tāhuhu o te Mātauranga e rārangi iho nei:

  • Te Resource Teacher of Māori [RTM] ki tāu nā rohe hei tautoko i te hanga o tō hōtaka reo matatini i ōu whakaaro whakaako me ngā rauemi whakaako hoki.
  • Te ratonga Resource Teachers of Learning and Behaviour [RTLB] ki tāu nā rohe. Kua whakangungua ngā RTLB ki ngā pēheatanga o tā te kaiako tautoko i ngā uauatanga o te ako. Ki te hiahia pārongo atu anō, me te tono āwhina i te ratonga RTLB. Tēnā tirohia te paetukutuku TKI: What RTLB do

He aha te wāhi ki ngā mātua me te whānau hei whakawhanake i te reo matatini

Ahakoa te nui o ngā āhuatanga ka pā ki te ara whai mātauranga a tō tamaiti, me te angitutanga, ka noho ki te whānau te whakaaweawenga matua.

 

Mēnā e raruraru ana tō tamaiti i te pānui me te tuhi, me whai āwhina ngā kaiako i a koe kia mōhio pai ai rātou me pēhea rātou e āta mōhio ki tō tamaiti, tō rātou ao me ā rātou matea ako. Ki te taea e koutou te hui tahi me te mahi tahi mā koutou katoa ngā taupā ki te ako e tautohu, ā, ka rapu ara ki te raupī me te tautoko i tō tamaiti.

 

Ko te ako tahi i te reo matatini i te kāinga tētahi ara e whanake ai tā te tamaiti mōhio ki te pānui me te tauawhi i tō rātou mārama ki te reo me ō rātou pūkenga reo. Mā te pēnei hoki e hīkaka ai pea tana hiahia ki te pānui.

 

"Ko te pānui ā-waha ki ngā tamariki tētahi ara e mārama ai rātou ki ngā pūkenga pānui me ngā momo mātātuhi whakahirahira, ka “noho hei tomokanga ki ngā kare ā-roto, te whatumanawa me ō rātou reo"

Hei tautoko i te ako a te tamaiti i te kāinga

  • panui ngātahi ā-waha ngā pukapuka me ngā rotarota
  • kōrerotia te kura, te kāinga me te ora ia rā
  • kōrero pūrākau mō te whānau, ngā tūpuna i ngā rā o mua, pēnei i te kōrero i te takenga mai o te ingoa kua tapaina ki tō tamaiti
  • waiata tahi
  • toro atu ki te whare pukapuka, ka whiriwhiri pukapuka hei pānui tahi mā koutou
  • tākarohia ngātahitia ngā kēmu pēnei i te I Spy, te Scattergories, te Pictionary me te Scrabble
  • matapakihia ngā tikanga me te takenga mai o ētahi kupu

Hei pārongo atu anō mā ngā mātua me ngā whānau

How to support a child with dyslexia - Ministry of Eucation

Ideas to help with reading, writing and maths - Ministry of Education

4D For Dyslexia Family - Dyslexia Foundation of New Zealand

Dyslexia brochure (PDF) - Dyslexia Foundation of New Zealand

Tā te ākonga kōtaha me te mahere tautoko i te ako

Ko te mahere tautoko i te ako tētahi ara hei kohi pārongo mō te tamaiti me tana ako. Kei te whārangi 15 tētahi tātauira.

 

Ko te tino pūtake o tēnei mahere ko te whakatairanga i te tamaiti, ōna anō pakaritanga, tana motuhaketanga ki tōna anō taiao, kia pai ai tō rātou aro ki ngā matea ako ka mutu te tauawhi me rongo rātou. Kei te mahere te/ngā pepeha a te tamaiti, te iho ki ō rātou tūpuna, tō/ō rātou waka, hapū, iwi anō hoki. He mea whakaatu te ara i ngā waiaro me te momo o te tamaiti tae atu ki ngā whāinga pae tata me ngā whāinga pae tawhiti anō hoki.

 

E taea ana e ngā kaiako me te whānau te mahere te whakamahi kia arahina te tamaiti nōna e ako ana. He pai hoki hei hari mā te tamaiti i a ia e whakawhiti ana i tētahi akomanga ki tētahi hei whakaatu ki ētahi atu kaiako i te ako e mariu ai a ia.

Ngā tohutoro

  • Dyslexia Foundation of New Zealand
  • Ministry of Education. Dyslexia and learning guide. Inclusive Education website.
  • Ministry of Education. (2008). Sound sense: phonics and phonological awareness. Learning Media. ISBN 0478 27497.
  • Ministry of Education. (2008). He manu tuhituhi: Ka rere te manu ki te ao tuhituhi. Te Tāhuhu o te Mātauranga. ISBN 978-0-473-13605-5
  • Nicholson, T., & Dymock, S. (2015). The New Zealand Dyslexia Handbook. Wellington, NZ: NZCER Press.
  • Rau, C. (2004). He mātai mātātupu: Assessment for Māori medium literacy learning. Kia Ata Mai Educational Trust.
Dyslexia Brochure PDF

  • About-Dyslexia-Brochure-MM-FINAL.pdf
  • 4.7 MB