Rauemi Matua
He kōrero whakataki
Hei rauemi ēnei mā te kaiako, i a ia ka whakamahi i te pukapuka Te Toiwhenua o Te Whanganui-a-Tara i te taha o ngā ākonga.
Kei tēnei pukapuka ngā kōrero mō te nōhanga o te iwi o Rangitāne ki Te Whanganui-a-Tara. Ka whai haere ngā kōrero i te takoto o ngā pā i whakatūria ki Te Upoko-o-te-Ika.
Ngā whāinga
Kia akiaki i ngā ākonga me te pouako kia mōhio, kia mārama:
- ki te āhuatanga i pā ki tētahi iwi me ngā take i heke ai ngā iwi i ngā tau o mua
- ki ngā wero me ngā taupā i pā mai ki ngā iwi e kimi ana i tētahi whenua hou mō rātou
- ki ētahi āhuatanga i puta i te pāhekohekotanga o ngā tupuna Māori ki ngā Pākehā i ngā ngahuru tau i mua i te tau 1840.
Te whakapapa o te pūrākau
I pū mai tēnei pūrākau i te koronga o ngā uri o Rangitāne whānui ki te whakaputa i ō rātou kōrero. Mai i ngā kōrero o te tūhuratanga o tēnei rohe e Tara me Tautoki, te whakatūnga o ngā whare ki runga o Matiu, ngā tohutohu a Whātonga mō te whakatū kāinga, te ūnga o Te Whetūkairangi, te tapanga o te whanga me ērā kōrero katoa.
Mō te pukapuka
He pai tēnei pukapuka mō te pānui ā-ropū, takitahi rānei. Ko te tirohanga mō te pūrākau ko tērā o te kaikōrero. E taki ana i ngā kōrero, e tapa ana i ngā pā, i ngā whare hoki. Mā tēnei pukapuka e mōhio ai ngā ākonga ki ngā hononga o ngā tupuna o ngā iwi i whai wāhi ki tēnei rohe i aua wā, ā, ki ō rātou uri i ēnei rā.
Tukua mā ngā tamariki anō e whakaaro;
- mō te tapa haere i ngā wāhi, i ngā pā, i ngā whare;
- ki ngā āhuatanga i pā ki te iwi me ngā tīpuna i heke mai;
- ki ngā hua i puta mō te iwi i tā rātou nōhanga ki konei.
Ngā hononga kē atu
Ngā hononga ki ētahi atu rauemi
New Zealand Historical Atlas – Ko Papatuanuku e Takoto Nei. Malcolm McKinnon. (Ed.) with Barry Bradley and Russell Kirkpatrick, Te Tari Taiwhenua. 1997.
He Mihi
Tēnei te mihi ki a Gina Timoti, mōna i tuhi ngā ngohe me te tauira whakaakoranga.