Rauemi Matua
He kōrero whakataki
Hei rauemi ēnei mā te kaiako, i a ia ka whakamahi i te pukapuka Ngā Tai Hekenga Tāngata i te taha o ngā ākonga.
Kei tēnei pukapuka ngā kōrero mō te Hekenga o Ngāti Mutunga mai i tō rātou whenua tupuna i Taranaki ki Wharekauri. Ka whai haere ngā kōrero i ngā tai hekenga tāngata i whai wāhi atu ai ngā tūpuna Ngāti Mutunga i waenga i ngā tau 1820-1840.
Koinei ngā ingoa i tapā ki aua hekenga me ētahi paku whakamārama.
Te Heke Mai-i-raro (te takiwā o te 1820)
Ko te heke tēnei o Ngāti Toa i Kāwhia ki Urenui, Taranaki ki ngā whenua o Ngāti Mutunga. He tou kai te mahi mō te heke ki te tonga. Ko ngā rangatira, ko Te Peehi rātou ko Te Rauparaha, Ko Tungia, ko Te Rangihaeata, ko Nohorua me hētehi atu.
Te Heke Tātarāmoa (te takiwā o te 1822)
Ko te heke tēnei o Ngāti Toa me Ngāti Mutunga ki Kapiti.
Tapaina mai ai ko te Heke Tātarāmoa, nā te uaua o te haere. He nui ngā taupā i whakararuraru nei i te iwi.
Te Heke Hauhaua (te takiwā o te 1823)
Nā te Te Puoho-o-te-Rangi rātou ko Pehitaka, ko Taringakuri tēnei heke i ārahi. He whai tēnei i te karere o Ngāti Mutunga kia nohoia a Kapiti. Nō tō rātou taenga mai kua nohoia kētia ngā whenua o te tonga. Ko Ngāti Tama, ko Te Atiawa me ngā pahuretanga o Kāwhia.
Te Heke Niho Puta (te takiwā o te 1824)
Ka ingoatia te heke ko Te Heke Nihoputa nā ngā mahi a Ngā Rauru ki Waitōtara.
Ka pōwhiritia te iwi heke e Ngā Rauru, ā, nō te pō i kōnihitia te iwi heke e te iwi kāinga.
Ka tae mai hētehi wehewehenga, hētehi karanga whanaunga o Ngāti Mutunga, o Ngāti Tama me Te Atiawa. Ko Patukawenga rātou ko Te Wakatiwai, ko Te Poki, ko Te Arahu, ko Pomare Ngatata, ko Te Manutoheroa ngā kaiarataki.
Te Heke Tama te Uaua (te takiwā o te 1832)
I puta mai te ingoa o Te heke Tama te Uaua i te pakanga ki waenganui i ngā iwi o Te Atiawa nui tonu me ngā iwi o Whanganui, ki Pūtikiwharanui, ki te puaha o te awa o Whanganui. Ka piri hētehi o ngā wehenga o Ngāti Mutunga ki tēnei hekenga i te taha o ngā iwi o Ngāmotu me Te Ati Āwa. Ko ngā Rangatira, ko Tautara rātou ko Rauakitua, ko Te Hau te horo, ko Te Wharepouri,
ko Te Rangiwahia, ko Te Onemihi, ko Te Ito, ko Ngatata-i-te-Rangi.
Te Heke Paukena (te takiwā o 1833–1834)
Ko te ingoa o te heke nei ko te Heke Paukena.
Ko Wiremu Kingi Te Rangitaake te kaiārahi. Ka piri nei ha Taranaki iwi (Ngāti Haupoto, Ngāti Haumia) me Ngāti Ruanui (Ngāti Tūpaea). I pakanga te iwi heke o Te Ātiawa nui tonu ki ngā iwi o Whanganui.
Ngā whāinga
Kia akiaki i ngā ākonga me te pouako kia mōhio, kia mārama:
- ki te āhuatanga i pā ki tētahi iwi me ngā take i heke ai ngā iwi i ngā tau o mua
- ki ngā wero me ngā taupā i pā mai ki ngā iwi e kimi ana he whenua hou mō rātou
- ki ētahi āhuatanga i puta i te pāhekohekotanga o ngā tupuna Māori ki ngā Pākehā i ngā ngahuru tau i mua i te tau 1840.
Te whakapapa o te pūrākau
I pū mai tēnei pūrākau i te koronga o ngā uri o ngā tupuna o Ngāti Mutunga iwi i heke atu rā ki Wharekauri i ngā ngahuru tau i muri i 1830. Ko tētahi tino hiahia ko te whakaputa a Ngāti Mutunga i āna ake korero mō te wā o ngā tai hekenga tāngata o ngā iwi o Taranaki ki te Upoko o te Ika ā-Māui me ngā tūāhua i pā mai ki a rātou.
He rauemi tēnei mā ngā ākonga i ngā whakaakoranga reo Māori, me ngā whanau hoki.
Mō te pukapuka
He pai tēnei pukapuka mō te pānui ā-ropū, takitahi rānei. Ko te tirohanga mō te pūrākau ko tērā o tētahi tama, ko Kahukura tōna ingoa. Ko ia te kiripuaki matua, ā, ko ia anō tērā e taki haere ana i te kōrero. Mā te pānui tahi ka mōhio, ka mārama ngā ākonga ki ētahi āhuatanga i pā ki te iwi o Ngāti Mutunga me ngā take i wehe ai rātou i ō rātou whenua tipu ka heke ai ki wāhi kē. Mā tēnei pukapuka e mōhio ai ngā ākonga ki ngā hononga o ngā tupuna o ngā iwi i whai wāhi ki ngā tai hekenga ki ngā wāhi e noho nei ō rātou uri i ēnei rā.
Tukua mā ngā tamariki anō e whakaaro;
- ki ngā take i wehe ai ētahi iwi i ō rātou whenua;
- ki ngā āhuatanga i pā ki ngā iwi me ngā tūpuna i heke atu ki wahi kē noho ai;
- ki ngā mātātaki i puta mai me ngā huarahi i whāia hei urupare atu mā te iwi;
- ki ngā hua i puta mō ngā iwi i ngā heke mai i tō rātou ake whenua kia haere ki whenua kē.
Ngā Hononga Kē Atu
Ngā hononga ki Te Kete Ipurangi
Ngāti Mutunga o Wharekauri Iwi Trust: https://www.nmow.iwi.nz/
Tribal Area: https://ngatimutunga.iwi.nz/tribal-area/
Hapū: https://ngatimutunga.iwi.nz/hapu/
Ati Awa ki Kapiti History: https://teatiawakikapiti.co.nz/iwi-history/
Ngā hononga ki ētahi atu rauemi
New Zealand Historical Atlas – Ko Papatuanuku e Takoto Nei. Malcolm McKinnon.(Ed.) with Barry Bradley and Russell Kirkpatrick, Te Tari Taiwhenua. 1997.
Ngā Heke 1820 – 1840, Plate 29.
He Mihi
Tēnei te mihi ki a Keri Pewhairangi, mōna i tuhi i ngā ngohe me te tauira whakaakoranga.
